Swedbank lauksaimniecības eksperti ir veikuši apjomīgu lauksaimniecības zemes pēdējās desmitgades cenas analīzi. Lauksaimniecības zemes cena var krasi atšķirties, ņemot vērā atrašanās vietu, tomēr kopumā katru gadu vērojams pakāpenisks cenas pieaugums. Pašlaik vidējā lauksaimniecības zemes cena Latvijā ir 4000 EUR/ha; Lietuvā lauksaimniecības cena ir tāda pati; savukārt Igaunijā – par aptuveni 10% lētāk.
Cik šobrīd maksā lauksaimniecības zeme?
“Vēsturiski lauksaimniecības zeme Latvijā vienmēr bijusi dārga. Ja atceramies 90. gadus, kad viens hektārs maksāja 100 latus vai 2010.-2011. gadu, kad par zemi tika maksāti vidēji 2000 EUR, arī tas toreiz šķita daudz,” ar pētījuma datiem par zemes cenas tendencēm iepazīstina Swedbank lauksaimniecības eksperts Rolands Zeltiņš.
Eksperts iezīmē zemes cenas augšupejošas līknes tendenci:
“Auglīgākajā Latvijas novadā – Zemgalē, lauksaimniecības zeme šobrīd var maksāt arī 10-12 tūkstošus eiro par hektāru, pēdējā gada laikā cena šeit ir augusi par 13-14% un vidēji sasniedz 7000 EUR/ha. Zemes cena kāpj arī Kurzemē un Latgalē, piemēram, Vidzemē vērojams cenas pieaugums pat par 25% pēdējā gada laikā. Kopumā zemes cena kāpums gadu no gada ir vairāk kā 4%.”
Latvijā zemes cena var krasi atšķirties, piemēram, Zemgalē pat trīs reizes. Līdzīgi arī pārējā Latvijā. Latgalē hektārs zemes vienā pagastā var maksāt 5000 EUR, bet turpat blakus – 1500 EUR.
Lauksaimniecības zemes cenu galvenokārt ietekmē atrašanās vieta. Tajā pašā laikā svarīgi arī tādi faktori kā zemes auglība, reljefs, meža tuvums un galu galā arī kādi kaimiņi apkārt un ar kādu lauksaimniecības jomu blakus esošā saimniecība nodarbojas.
“Pati svarīgākā ir cena, un cik ilgā laikā investīciju varēs atpelnīt. Ja zemes hektārs maksā 5000 eiro, un vēsturiski no hektāra lauksaimnieks pelnījis 250 eiro, konkrētais zemes gabals atmaksāsies 20 gados, neierēķinot kredītprocentus, kas kopējā aprēķinā tomēr būtu jāietver,” saka Swedbank lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.
Kopumā Latvijā saimnieki ir sadalījuši lauksaimniecībā izmantojamās platības, un galvenais jautājums, cik no tām ir īpašumā un cik tiek nomātas. Kopumā Latvijā brīvas zemes, kas ir neapsaimniekota un aizaugusi, ir ļoti maz.
“Visticamāk ar to saistīti kādi nesakārtoti īpašumtiesību jautājumi vai kaimiņi nespēj savstarpēji vienoties par zemes efektīvu izmantošanu,” turpina eksperts.
Kas notiek ar lauksaimniecības zemes nomas tirgu?
Latvijā vērojams arī augošas lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas no gada, tomēr cenas ir ļoti atšķirīgas, ko nosaka zemes īpašnieks.
“Zemgalē atkal tiek pārrakstīti rekordi – ir darījumi, kur par hektāra zemes nomu tiek maksāti 400 eiro,” atklāj Rolands Zeltiņš.
Cik hektāriem gadā nomainās zemes īpašnieks?
Atsaucoties uz Swedbank datiem, pēdējā desmitgadē vērojama tendence, ka Latvijā vidēji katru gadu ap 18-20 tūkstošiem hektāru nomainās zemes īpašnieks. Pēdējos gados gan šī tendence ir mazinājusies, bet joprojām pārdoto hektāru apjoms ir pietiekami liels.
Rolands Zeltiņš skaidro, ka tas noteikti ir arī reversās nomas efekts no Latvijas zemes fonda darījumiem. Reversā noma nozīmē, ka lauksaimnieks sev piederošo zemi pārdod fondam, noslēdzot īpašuma nomas un atpakaļpirkuma līgumu. Šādā gadījumā lauksaimnieks turpina zemi lietot kā nomnieks uz noteiktu termiņu. Reversā noma saimniekiem bieži palīdz atrisināt finansiālo situāciju, īpaši gados, kad nav tik laba raža.
Klausieties Swedbank podkāsta lauksaimniekiem jaunāko ierakstu un uzziniet:
- Kā vides un klimata jomas prasības ietekmē lauksaimniecības zemes tirgu?
- Kādi faktori jāņem vērā pērkot lauksaimniecības zemi?
- Cik bieži saimnieki ņem kredītu zemes iegādei?
