Swedbank Robur pārvaldniece Luīze Dankvardte-Liljestrēma (Louise Danckwardt-Lillieström) dalās savos iespaidos no brauciena uz šo valsti un stāsta, kas, viņasprāt, raksturo Japānas investīcijas 2024. gadā.
Atgādinām, ka ieguldījumi fondos vienmēr ir saistīti ar risku. Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē, un ir iespējams zaudēt visu ieguldīto kapitālu vai tā daļu.
Fondu ienesīguma aprēķinos nav ņemta vērā inflācija.
- Tu nesen viesojies Japānā un apmeklēji vairākus uzņēmumus. Ar kādām pārdomām tu atgriezies no šī brauciena?
Vislielāko prieku sagādāja iepazīšanās ar visiem uzņēmumiem un uzņēmumu vadību, taču bija arī ļoti interesanti un mazliet pārsteidzoši satikt tik daudz kolēģu no pasaules mēroga pārvaldības sabiedrībām. Man šķiet, ka arvien vairāk cilvēkiem sāk “atvērties acis” par ieguldīšanu Japānā. Arī daudzi ieguldītāji bija cerīgi noskaņoti, redzot, ka Japāna beidzot izkļūst no deflācijas. Pozitīvi tiek vērtēti arī uzlabojumi īpašumtiesību pārvaldības un rentabilitātes jautājumos, saka Luīze Dankvardte-Liljestrēma.
- Japānas centrālā banka ir saglabājusi nemainīgu bāzes likmi -0,1% līmenī. Kādi ir tās apsvērumi šādas ļoti stimulējošas monetārās politikas pamatā?
Tika sagaidīts, gan ka īstermiņa procentu likme paliks nemainīga, gan ka ilgtermiņa procentu likme turpinās svārstīties ap 0 - +/- 1%. Rezultātā jenas kurss turpināja vājināties, bet akciju tirgū bija kāpums. Par to, kad atteikties no negatīvo procentu likmju politikas, tiek spekulēts nepārtraukti. Inflācija jau 18 mēnešus pārsniedz 2% mērķi. Centrālā banka uzstāj, ka ir nepieciešams redzēt noturīgāku inflāciju, saka Luīze Dankvardte-Liljestrēma un piebilst:
Galvenokārt tiek runāts par algu inflāciju. Japānā katru gadu martā notiek lielas algu pārskatīšanas. Tāpēc domāju, ka mums būs jānogaida un jāskatās, kāds tad būs rezultāts. Taču, kā jau teicu, ir daudz spekulāciju. Atsevišķi analītiķi uzskata, ka centrālā banka atteiksies no pašreizējās procentu likmju politikas jau janvārī, bet citi – ka kaut kad gada pirmajā pusē. Pašlaik izskatās, ka jautājums drīzāk ir par to, kad procentu likmes tiks paaugstinātas, nevis par to, vai tās tiks paaugstinātas, skaidro Luīze Dankvardte-Liljestrēma.
- Japānas mājsaimniecībām ir finanšu aktīvi 150 triljonu Zviedrijas kronu vērtībā, un aptuveni puse no tiem ir noguldīti krājkontos vai tiek turēti norēķinu kontos. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā citās attīstītajās valstīs un atbilst Indijas un Vācijas kopējam IKP.
Japānas iedzīvotāji noguldījumu kontos glabā milzīgas summas, un valdība vēlas mudināt mājsaimniecības tās ieguldīt, nevis turēt noguldījumos. Tāpēc tās ir ieviesušas virkni dažādus noteikumus, ar mērķi privātpersonām atvieglot investīciju veikšanu biržās. Cita starpā tās ir divkāršojušas summu, ko drīkst noguldīt Japānas risinājumos, kas atbilst ieguldījumu krājkontam, līdz SEK 170 000 gadā jeb SEK 1,3 miljoniem kopumā. Japānas mazajam uzkrājējam tas nav pavisam nenozīmīgi, saka Luīze Dankvardte-Liljestrēma.
- Ko tas nākotnē varētu nozīmēt Japānas akciju tirgum?
Cerams, ka tas varētu nozīmēt uzrāvienu, taču to mēs vēl tikai redzēsim. Galvenais virzītājspēks, kas pamato lielākus ieguldījumus akciju tirgū, ir tas, ka mēs pārejam no deflācijas uz inflāciju. Situācijā, kad valda deflācija, ir saprātīgi turēt naudu kontā un neieguldīt savus uzkrājumus, jo nākotnē tā nauda būs vērtīgāka. Ja, turpretī, valda inflācija un nauda zaudē vērtību, tad loģiski vajadzētu palielināties interesei par citiem uzkrājumu veidiem, un tas varētu veicināt ieguldījumu palielināšanos akciju tirgū, kas pozitīvi ietekmētu akciju tirgu kopumā, saka Luīze Dankvardte-Liljestrēma.
- Pēdējo reizi, kad tikāmies, jūs pieminējāt uzņēmumu Disco, kas kopš tā laika ir piedzīvojis strauju kāpumu. Savukārt uzņēmums Nakanishi, kas ražo zobārstniecības iekārtas, ir piedzīvojis grūtākus laikus un kopš oktobra tam ir bijis kritums.
Nakanishi nāca klajā ar nedaudz vājāku pārskatu, uz kuru tirgus reaģēja diezgan spēcīgi. Kas attiecas uz Disco, novērotais kāpums izriet no tā, ka uzņēmums turpina koncentrēties uz mākslīgā intelekta jomu. Disco ir nozīmīgs apakšuzņēmējs, kurš pusvadītāju nozarei nodrošina vismodernāko mikroshēmu izgatavošanu un ražošanu, norāda Luīze Dankvardte-Liljestrēma.
- Japāna ir mērīšanas tehnoloģiju līderis un ir zināma ar to, ka piedāvā augstas kvalitātes produktus. Divi uzņēmumi, kuros Robur Japan fonds ir ieguldījis šajā nozarē, ir Keyence un Riken Keiki.
Keyence jau ilgu laiku ir bijusi nozīmīga fonda pozīcija, un tā ir bijusi fondā jau pirms es sāku to pārvaldīt. Ar Keyence pēdējā laikā esmu tikusies divreiz – pirmo reizi, kad šoruden biju lielajā pusvadītāju izstādē Semicon Vācijā, un novembra beigās un decembra sākumā, ceļojuma laikā uz Japānu, apmeklēju arī uzņēmuma galveno mītni Osakā," stāsta Luīze Dankvardte-Liljestrēma.
Keyence galvenokārt ražo sensorus un plūsmas mērītājus, nelielus produktus, kas klientiem izmaksā salīdzinoši lēti, bet kas daudzkārt ļauj būtiski ietaupīt. Tā bruto marža ir vairāk nekā 80%, bet peļņas marža – vairāk nekā 40%. Tas ir absolūti izcili uzņēmumam, kas ražo komponentus. Keyence lielu uzmanību pievērš rentabilitātei. Viens no tā panākumu iemesliem ir tas, ka Keyence ir tā dēvētais “bezrūpnīcas” uzņēmums, kas nozīmē, ka tie izstrādā un projektē produktus, bet pašu ražošanu uztic ārpakalpojumu sniedzējiem. Tas ļauj būt ļoti elastīgiem un koncentrēties uz inovācijām un operatīvajiem ieguldījumiem, nevis lielām fiksētām kapitāla izmaksām.
- Jaunāka fonda ieguldījumu pozīcija ir mērīšanas un augstas precizitātes instrumentu uzņēmums Riken Keiki, kas ražo gāzes skaitītājus.
Riken Keiki ir mazāks uzņēmums, kurā Robur Japan fonds veica ieguldījumus vasarā. Tas ražo arī gāzes plūsmas mērītājus, kas paredzēti dažāda veida noplūžu novēršanai un ir nepieciešami arī sprādzienu novēršanai. Tiem ir ārkārtīgi augsts atkārtotu ieņēmumu īpatsvars – līdz pat 85%. Galveno produktu nomaiņas cikls atkarībā no konkrētā produkta ir 5-15 gadi. Tomēr sensori ir jāmaina jau ik pēc viena vai diviem gadiem, un tas kļūst par biznesa modeli, kas pielīdzināms skuvekļu un žilešu pārdošanai, skaidro Luīze Dankvardte-Liljestrēma.
- Japānā Riken Keiki ir liela tirgus daļa – 50-60%, bet pasaules mērogā tā ir zem 10%. Vai saskati uzņēmumam potenciālu nākotnē paplašināt darbību citās pasaules daļās?
Pilnīgi noteikti! Japānā ir augstākas prasības un stingrāki noteikumi attiecībā uz drošību nekā citās valstīs, un Riken Keiki produkti ir tie, kas būt atbilstoši šiem augstajiem standartiem. Tā kā arvien vairāk valstīs tiek izvirzītas stingrākas prasības un stingrāki noteikumi attiecībā uz drošību, domāju, ka tam ir potenciāls attīstīties arī ārpus Japānas.
- Kādas iespējas saskati ieguldīšanai Japānā 2024. gadā?
Līdzīgi kā citos akciju tirgos Japānas mazo uzņēmumu un augošo uzņēmumu rezultāti ir bijuši salīdzinoši vāji. Tas ļauj pieņemt, ka 2024. gadā varētu notikt šo uzņēmumu atgūšanās. Domājot par investīcijām Japānā kopumā, svarīgi ir tas, ka starptautiskie investori turpina izrādīt lielu interesi par Tokijas Fondu biržu, kas bija vērojams arī mana brauciena laikā, kā arī tas, ka valdība ieviesusi stimulējošus pasākumus, lai mudinātu vairāk privātpersonu sākt ieguldīt. Tas, ka Tokijas biržā ienāk vairāk kapitāla, var pozitīvi ietekmēt visu biržu, noslēdz Luīze Dankvardte-Liljestrēma.
Publicēts 2024. g. 15. janvārī, plkst. 09:34.
