Kas ir “lāču tirgus” un kas “buļļu tirgus” ieguldījumu pasaulē?
Uzkrājumi

Kas ir “lāču tirgus” un kas “buļļu tirgus” ieguldījumu pasaulē?

Viens labs, otrs ne tik iepriecinošs investoriem – tā īsumā var raksturot situāciju, kad finanšu tirgi piedzīvo “lāču” vai “buļļu” tirgu.

  • Ko šie termini īsti nozīmē un kā tie radās, skaidro Swedbank Ieguldījumu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Kas ir “lāču tirgus”?

Ar “lāču tirgu” parasti definē. situāciju, kad konkrētā akciju indeksu ietvaros vismaz divu mēnešu periodā tas krītas par 20% vai vairāk. Taču ne visi stingri pieturas pie divu mēnešu nogriežņa. Piemēram, 2020. gada martā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ Standard & Poor’s 500 (S&P 500) indekss dažu nedēļu laikā nokritās par 34%, daudzi analītiķi jau to sauca par “lāču tirgu”.

Jāatzīmē, ka līdz ar sliktām ziņām, optimisms investoru vidū, protams, nevairojas. Līdz ar to “lāču tirgi” rada ekonomisko pesimismu un samazinātu patēriņu, kas var veicināt vēl lielāku “lāču tirgus” efektu.

Šajā laikā liela daļa investoru vēlas aizsargāt savus uzkrājumus un, vai nu iegulda mazāk, vai arī skatās uz drošākiem ieguldījumiem (angliski saukti par “safe haven), piemēram, uzņēmumu, valsts obligācijām, vai pat tur naudu kontā. Tas var novest pie tā, ka no akciju tirgiem tiek izņemts lielāks apjoms naudas, kas attiecīgi var vēl vairāk samazināt vērtspapīru cenas.

Kopumā cēloņi šādam tirgus stāvoklim var būt dažādi - sava nozīme var būt vājai vai lēnai ekonomikai, vai tādiem faktoriem, kā pandēmija, karš vai akciju tirgus burbuļu plīšana. Tāpat arī ir jāņem vēra, ka “lāču tirgus” nepastājās pie 20% krituma, un var būt daudz bargāks. Piemēram, 2008. gada  lielās globālas finanšu krīzes ietvaros S&P500 nokritās par 52%.

Kas ir “buļļu tirgus”?

“Buļļu tirgus” ir pretējs “lāču tirgum”. Kā investoram, “buļļu tirgus” ir ļoti laba lieta, jo šajā laikā akciju tirgus cenām ir skaidri noteikta augšupejoša tendence. Lai gan dažādiem investoriem un analītiķiem ir atšķirīgas definīcijas par to, kas tieši ir “buļļu tirgus”, ASV Vērtspapīru un biržu komisija to definē kā 20% vai vairāk pieaugumu konkrētā akciju indeksa ietvaros vismaz divu mēnešu laikā. Tomēr vispārīgā nozīmē “buļļu tirgu” saprot vai definē arī tad, kad liels procents akciju no dažādām nozarēm ilgstošā laika periodā virzās uz augšu.

Lai gan definīcija “buļļu tirgus” ir attiecināma uz visu tirgu kopumā, investori var arī atsaukties uz dažādiem tirgus segmentiem kā uz augšupejošiem, pat ,ja pārējā tirgū ir vērojama lejupslīde.

Piemēram, S&P500 indekss ir sadalīts 11 sektoros. Pilnīgi iespējams, ka tehnoloģiju nozare varētu būt “buļļu tirgū”, kamēr, piemēram, finanšu sektorā ir vērojama tendence vērtspapīru vērtībai samazināties.

“Buļļu tirgu” parasti pavada arī plaukstoša ekonomika un augsts optimisms patērētāju un investoru vidū. Šī teorija, kas pazīstama kā bagātības efekts (angliski “wealth effect”), paredz, ka, pieaugot tādu aktīvu vērtībām kā mājokļu cenām un akciju tirgiem, patērētāji jūtas pārliecinātāki un tērē vairāk naudas. Tas savukārt rada papildu ekonomisko ekspansiju, kas var vēl vairāk veicināt “buļļu tirgu”. Vērsts piebilsts, ka “buļļu tirgu” sākums bieži vien ir galvenais ekonomikas izaugsmes rādītājs. Tā kā sabiedrības noskaņojums par nākotnes ekonomiskajiem apstākļiem virza akciju cenas, tirgus bieži pieaug pat pirms ir vērojama ekonomikas izaugsme, piemēram, iekšzemes kopproduktam (IKP). Tāpat arī “lāču tirgi” parasti sākas pirms ekonomiskās lejupslīdes.

Vēsturiski buļļa un lāča cīņā ir uzvarējuši buļļi. Kopš 1928. gada S&P 500 indekss ir pieredzējis 26 “lāču tirgus” un “27 buļļu tirgi”.

Labā ziņa ir arī tā, ka, saskaņā ar statistiku, “buļļu tirgi” darbojas daudz ilgāk nekā “lāču tirgi”, un to ieguvumi ievērojami pārsniedz “lāču tirgu” laikā ciestos zaudējumus. Ja vidējais “buļļu tirgus” ilgst gandrīz trīs gadus, tad “lāču tirgi” vidēji ilgst vien aptuveni 10 mēnešus.

Kā “buļļu” un “lāču tirgi” ietekmē investorus?

Ja esi ilgtermiņa investors ar piecu, 10 gadu un garāku ieguldījuma termiņu, tev nevajadzētu pārāk uztraukties par to, vai atrodies “buļļu” vai “lāču tirgū”. Ja papētām akciju tirgus vēsturi, tad varam redzēt, ka ilgtermiņa tendence ir uz augšu vērsta. Ilgtermiņa investoriem, “buļļu” un “lāču tirgu” kāpumi un kritumi paši sevi izlīdzina, un tirgus svārstību mirkļi, lai gan nenoliegšu, ka tie kritumu brīžos var būt biedējoši, tomēr būtiski neietekmē tavu portfeli ilgtermiņā. Tikai tad, kad ļaujies emocijām, “buļļu” un “lāču tirgi” var radīt finansiālus zaudējumus. Ja esi iekritis mežonīga buļļu tirgus eiforijā un visu savu naudu ieguldīsi augšgalā, potenciāla izpārdošana var novirzīt tavu ieguldījumu plānu vairākus gadus atpakaļ.

Tāpat, ja nobīsties, kad “ielās ir asinis” un tirgos ir panika, tu neizbaudīsi nākamā “buļļa tirgus” ieguvumus. Labākais veids, kā cīnīties ar akciju tirgus kāpumiem un kritumiem, kas ir neizbēgami, ir ievērot savu ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju, un nebaidīties laiku pa laikam papildināt savus ieguldījums ar regulārām iemaksām.

Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, kad plāno tuvākajā laikā izmantot savus ieguldījumus kādam savam ilgi iecerētajam mērķim, pirkumam utt.  Ja tev ir nepieciešama nauda ,piemēram, mājas/dzīvokļa pirmajai iemaksai tuvākajos mēnešos vai nākamajā gadā, tad šajā gadījumā turēt savu naudu finanšu tirgos ir ļoti riskanti, un pat nevēlami. Tādos gadījumos labāk naudu ir turēt norēķinu kontā.

  • Savukārt, ja nauda tuvākajā laikā nav nepieciešama, savam sirdsmieram vari pakonsultēties ar ieguldījumu konsultantu, kā arī izmantot “lāču tirgu” kā iespēju iegādāties aktīvus par zemāku cenu.

Taču zelta likums attiecībā uz investēšanu ir un paliks nemainīgs - ieguldījumi finanšu tirgos ir ilgtermiņa process.