Mums apkārt slejas daudzdzīvokļu mājas, biroju ēkas, rūpnīcas, tilti, citas inženiertehniskās būves. Gan būvniecībai, gan uzceltajiem nekustamajiem īpašumiem ir milzīga ietekme uz mūsu dzīves kvalitāti un pieejamajām darba vietām. Būvniecība veido aptuveni 6%, operācijas ar nekustamo īpašumu – aptuveni 10% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, taču vienlaikus šīs jomas patērē ļoti daudz resursu, ietekmē apkārtējo vidi un arī daudzas citas tautsaimniecības nozares.
Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā (ES) būvniecības un nekustamā īpašuma nozare patērē aptuveni pusi saražoto izejvielu un rada vairāk nekā trešo daļu (35%) atkritumu. Savukārt nekustamā īpašuma nozare patērē aptuveni 40% no ES kopējā enerģijas pieprasījuma un saražo vairāk nekā trešo daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju.
ES normatīvo aktu ietekme
Vienlaikus būvniecības un nekustamā īpašuma nozarei ir ļoti plašas iespējas uzlabot ilgtspējību un apritīgumu visā ciklā, sākot ar konkrētā objekta ieceri, projektēšanu līdz pat jebkuras būves dzīves beigām. (Vai arī skatoties plašāk – sākot ar izejvielu ieguvi un būvmateriālu ražošanu.) Ir zināms, ka izejvielu ieguve, būvmateriālu ražošana, ēku būvniecība un renovācija rada aptuveni 5-12% no valsts kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Dabai draudzīgāka būvmateriālu ražošana varētu ietaupīt 80% no šā SEG emisiju apjoma.
Augstāk minēto iemeslu dēļ būvniecība un nekustamie īpašumi jau ilgstoši ir ES rūpju lokā. Ēku energoefektivitātes un piekļūstamības uzlabošana, ilgtspējīgāk iegūti vai atkārtoti izmantoti būvmateriāli, būvniecības atkritumu apsaimniekošana – šīs ir jomas, kurās tiek nemitīgi tiek piedāvāti uzlabojumi un izvirzīti jauni ilgtspējas mērķi.
Tā, piemēram, 2024. gada martā Eiropas Parlaments pieņēma grozījumus Ēku energoefektivitātes direktīvā (Energy Performance of Buildings Directive). Pārskatītajā direktīvā ir izvirzīti vairāki visai ambiciozi ilgtermiņa mērķi:
- samazināt enerģijas pieprasījumu ēkās: līdz 2030. gadam par 16%, līdz 2035. gadam - par 22%;
- palielināt ēku renovācijas apjomu: līdz 2030. gadam jābūt par 16% vairāk energoefektīvāku ēku, līdz 2033. gadam - par 26%;
- aprīkot ar saules paneļiem jaunbūvētās dzīvojamās ēkas un esošās ēkas;
- līdz 2030. gadam panākt nulles emisijas visās jaunajās ēkās.
Nozares attīstību tuvākajos gados būtiski ietekmēs arī ES Taksonomijas regula (EU taxonomy for sustainable activities). Vairākas apakšnozares, piemēram, jaunu ēku būvniecība, esošo ēku renovācija, nekustamā īpašuma iegāde un uzturēšana, enerģijas patēriņa un energoefektivitātes sistēmu uzstādīšana, uzturēšana un remonts, atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju ieviešana ēkās un elektromobiļu uzlādes staciju ierīkošana ir iekļautas tās mērķos. Šīm apakšnozarēm ir jāievēro īpaši ietekmes uz vidi kritēriji.
Savukārt ES Korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva (Corporate Sustainability Reporting Directive jeb CSRD) paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jau 2026. gadā būs jāatklāj informācija par galvenajiem ilgtspējas aspektiem, kā arī ir pienākums apkopot un novērtēt šo informāciju visā vērtības radīšanas ķēdē. Tādējādi šiem uzņēmumiem būs jāveic vērtības ķēdes analīze, novērtējot savu ietekmi uz vidi, organizācijas sociālo ietekmi un identificējot ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas, kā to paredz dubultā būtiskuma analīze.
Praktiskus risinājumus par to, kā sākt ilgtspējas ziņošanu, un ilgtspējas pārvaldības labās prakses atziņas meklē Swedbank ceļvedī “Ceļā uz izcilību ilgtspējas ziņošanā”.
Ilgtspējas aspektus būtu ieteicams analizēt ikvienam būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē strādājošam uzņēmumam
Nenoliedzami, ikvienam būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē strādājošam uzņēmumam ir svarīgi analizēt savu ietekmi uz vidi, meklēt veidus, kā ieviest ilgtspējīgus risinājumus un palielināt atbilstību ES normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Jāatceras, ka jaunās ziņošanas prasības jau pavisam drīz ietekmēs lielāko daļu uzņēmēju.
Ar ko sākt?
Zemāk esam apkopojuši būtiskākos ilgtspējas aspektus būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē. Tie būs noderīgi uzņēmumiem, kuri vēl tikai domā par ilgtspējīgāku risinājumu ieviešanu.
Savukārt novērt sava uzņēmuma ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības aspektos) ietekmi nozares kontekstā palīdzēs Swedbank izveidotais ESG būtiskas ietekmes novērtēšanas rīks.
- Siltumnīcefekta gāzu emisijas
Uzņēmumi, kas pārvalda nekustamos īpašumus, ar savu darbību rada gan tiešas, gan netiešas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Aptuveni viena trešdaļa no nozares emisijām ir saistītas ar nepieciešamo izejvielu ieguvi, būvmateriālu ražošanu un būvniecības procesu, bet divas trešdaļas – ar ēku energopatēriņu.
Galvenie pasākumi SEG emisiju novērtēšanai un samazināšanai ir šādi:
- vismaz 1. tvēruma (SCOPE 1) un 2. tvēruma (SCOPE 2) un, ja iespējams, 3. tvēruma (SCOPE 3) emisiju aprēķināšana saskaņā ar "GHG Protocol" vai attiecīgā ISO standarta metodoloģiju;
- ēkas izmantošanas un tās būvēšanas laikā radīto emisiju, kas saistītas ar izejvielu ieguvi, būvniecības procesu utt., aprēķināšana ēkas dzīvescikla laikā saskaņā ar EN-15978 (Būvdarbu ilgtspējība. Ēku ekoloģisko raksturlielumu novērtējums. Aprēķina metode) vai līdzvērtīgu standartu;
- emisiju samazināšanas mērķu noteikšana un publiskošana saskaņā ar Science Based Targets Initiative mērķiem;
- ēkas sertifikācija atbilstoši BREEAM vai LEED standartam. Vairāk par ilgtspējas sertifikātiem lasi Ilgtspējas sertifikāts – konkurētspējas faktors nekustamā īpašuma tirgū;
- ISO 14001 vides vadības standarta ieviešana un sertificēšana un ar tiem saistītu emisiju samazināšanas pasākumu īstenošana;
- sertifikācija pēc Global Real Estate Sustainability Benchmark metodoloģijas, lai novērtētu nekustamā īpašuma nozares uzņēmumu ilgtspējas līmeni un veiktu salīdzinošo analīzi. Viens no šīs analīzes kritērijiem ir SEG emisijas un to samazināšana.
Noderīgus padomus par to, kā noteikt CO2 emisijas uzņēmumu vērtības ķēdē meklē Swedbank ceļvedī CO2 emisiju noteikšana.
- Energopārvaldība
Nekustamā īpašuma un būvniecības nozare ir lielākais energoresursu (siltumenerģija, elektroenerģija, dažāda veida degviela, u.c.) gala patērētājs Latvijā, veidojot aptuveni 40% no visu enerogresursu kopējā gala patēriņa. Nekustamā īpašuma jomā būtisku daļu patērētā elektroenerģija un siltumenerģija, kuru pieprasījuma mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem gan komercīpašumu, gan dzīvojamo ēku attīstītājiem un pārvaldītājiem.
Galvenie pasākumi enerģijas pieprasījuma novērtēšanai un samazināšanai ir šādi:
- energopatēriņa audits;
- energotaupības mērķu izvirzīšana, publiskošana un regulāra izpildes kontrole;
- viedo mērierīču ieviešana;
- energoefektivitāti paaugstinošu iekārtu ieviešana;
- zaļās enerģijas iegāde ar izcelsmes apliecinājumu;
- atjaunojamās enerģijas izmantošana ražošanā;
- ēkas hermētiskuma mērīšana saskaņā ar ISO 9972 un ēkas termopārbaude saskaņā ar ISO 6781, kā arī konstatēto trūkumu novēršana;
- ēkas modernizācija, paaugstinot energoefektivitātes klasi;
- ISO 50001 enerģijas pieprasījuma pārvaldības sistēmas ieviešana un sertificēšana, enerģijas pieprasījumu mazinošu pasākumu īstenošana.
- Ūdens un notekūdeņu apsaimniekošana
Klimata pārmaiņu dēļ efektīvs un ilgtspējīgs ūdens patēriņš kļūst aizvien svarīgāks. Ikdienā ēkās mēs izmantojam dzeramo ūdeni, taču pienācīgi attīrot un, ja iespējams, pārstrādājot notekūdeņus, tos var pielāgot otrreizējai izmantošanai.
Galvenie pasākumi ūdens patēriņa novērtēšanai un samazināšanai ir šādi:
- ūdens patēriņa un notekūdeņu uzskaite;
- mērķtiecīgi pasākumi ūdens patēriņa samazināšanai, piemēram, sanitārās ierīces ar samazinātu caurlaidību: ūdens maisītāji, dušas klausules, tualetes tvertnes, pisuāri;
- lietusūdens savākšana un izmantošana;
- ūdens otrreizēja izmantošana;
- notekūdeņu attīrīšana, pārstrāde un otrreizēja izmantošana;
- piemērotu ūdens izmantošanas standartu ieviešana un sertificēšana, kā arī mērķtiecīgu ūdens patēriņa samazināšanas pasākumu īstenošana.
- Dizains un dzīves cikla pārvaldība
Būves rada lielu ietekmi uz vidi visā dzīves ciklā, sākot ar būvniecībai nepieciešamo izejvielu ieguvi, materiālu ražošanu, neatjaunojamu resursu izmantošanu, bīstamu un citu atkritumu rašanos līdz pat būves ekspluatācijai un nojaukšanai / rekonstrukcijai. Ilgtspējīgas būvniecības principi paredz ietekmes izvērtēšanu, izmantojot būves dzīves cikla analīzi (Life Cycle analysis). Proti, videi draudzīga objekta veidošanas sākas jau projektēšanas stadijā, izmantojot dažādus ilgtspējīgus risinājumus. Savukārt ēkas ekspluatācijas laikā ilgtspējas prasības var izvirzīt arī telpu nomniekiem.
Galvenie pasākumi ēkas ietekmes uz vidi samazināšanai ir šādi:
- dzīves (aprites) cikla analīze, piemēram, saskaņā ar EN-15978 (Būvdarbu ilgtspējība. Ēku ekoloģisko raksturlielumu novērtējums. Aprēķina metode) vai līdzvērtīgu standartu;
- projektēšanas un dizaina risinājumi, kas uzlabo resursu efektivitāti, uzlabo ēku ilgmūžību un samazina atkritumu rašanos;
- atkritumu plūsmas analīze, atkritumu pienācīga pārstrāde un otrreizēja pārstrāde;
- citu aprites ekonomikas principu pielietošana, piemēram, otrreizēja materiālu izmantošana.
Vairākas Latvijas nekustamo īpašumu un būvniecības jomā strādājošas organizācijas, piemēram, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Rīgas Enerģētikas aģentūra, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība jau ir izveidojušas skaidrojošas vadlīnijas, kas palīdz izvērtēt dažādus ar ilgtspēju saistītus būvniecības procesa aspektus.
- Klimata pārmaiņu fizikālā ietekme
Kaut arī šķiet, ka klimata pārmaiņas ir kas tāls un teorētisks, tomēr mums ir jāapzinās iespējamie riski un jāsāk tiem savlaicīgi gatavoties. Klimata pārmaiņas ēkām un apkārtējai vide rada fiziskus riskus, kas saistīti ar temperatūras izmaiņām, vēju un nokrišņu intensitāti, plūdu un zemes nogruvumu iespējamību, zemes erozijas riskiem, utt. Visi šie procesi var ietekmē ēku noturību un to vērtību.
Galvenie instrumenti ar klimata pārmaiņām saistīto risku izvērtēšanai un pārvaldībai ir šādi:
- iespējamo scenāriju analīze par klimata pārmaiņu ietekmi uz ēkām, kuros apskatīti dažādi faktori un to iespējamā ietekme;
- fizisko aktīvu un infrastruktūras noturības uzlabošana pret klimata pārmaiņu negatīvajiem faktoriem, ieviešot adaptācijas pasākumus gan projektēšanas, gan būvniecības posmā;
- vajadzīgo apdrošināšanas līgumu saskaņošana, lai novērtētu un pārvaldītu iespējamos riskus un iespējamos klimata pārmaiņu radītos zaudējumus;
- novērtējums par klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbības modeli un finanšu rezultātiem.
Ja vēlies uzzināt vairāk par gaidāmajiem klimata scenārijiem, fiziskiem un pārejas posma riskiem un to ietekmi Latvijas uzņēmumos, kā arī izprast galvenos soļus ar klimatu saistīto risku un iespēju novērtēšanā, lasi Swedbank veidoto ceļvedi Klimata risku pārvaldība.
