Darba devējiem būtu jāņem vērā, ka ne tikai māmiņas, bet arī tēvi var uzņemties rūpes par jaundzimušo. Kā norāda praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante un žurnāla Bilance galvenā redaktore Maija Grebenko, saskaņā ar Darba likuma 155. panta pirmo daļu,
kuras mērķis ir bērna tēvam iesaistīties jaundzimušā bērna aprūpē, bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu, ko tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.
Savukārt saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” II A nodaļā noteikto bērna tēvam bērna piedzimšanas sakarā piešķirto atvaļinājumu par desmit kalendāra dienām izmaksā paternitātes pabalstu. Tā kā minētais 10 kalendāra dienu ilgais atvaļinājums piešķirams bērna tēvam saistībā ar bērna piedzimšanas faktu un tā mērķis ir dot iespēju bērna tēvam būt kopā ar jaundzimušo un bērna māti, lai nodrošinātu nepieciešamo bērna aprūpi, šis atvaļinājums netiek piešķirts un attiecīgi paternitātes pabalsts netiek izmaksāts adoptētājiem.
Savukārt saskaņā ar Darba likuma 155. panta piekto daļu ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Darba likums uzliek pienākumu darba devējam piešķirt atvaļinājumu, ja darbinieks ir izteicis šādu vēlmi, taču neuzliek darba devējam par pienākumu apmaksāt šādu darbinieka atvaļinājumu. Arī valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un valsts sociālo pabalstu sistēma neparedz izmaksas šāda atvaļinājuma laikā.
Lai noteiktu tiesības adoptētājiem saņemt valsts sociālos pabalstus pēc iespējas līdzvērtīgi bioloģiskajām ģimenēm, kā arī pilnveidotu ārpusģimenes aprūpes sistēmu, Ministru kabinets ar 2015. gada 9. marta rīkojumu Nr. 114 apstiprināja koncepciju „Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu” (koncepcija).
Atbilstoši koncepcijai paredzēts nodrošināt, ka ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem atbilstoši Darba likuma 155. panta piektajai daļai piešķirtais 10 kalendāra dienas ilgais atvaļinājums tiek apmaksāts, izmaksājot sociālās apdrošināšanas pakalpojumu 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kā arī par šo laiku veicot iemaksas sociālajai apdrošināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (analoģiski pašreizējai kārtībai attiecībā uz paternitātes pabalstu). Darba likuma 156. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Darba likums nenosaka, cik ilgai jābūt bērna kopšanas atvaļinājuma daļai un kad tā piešķirama.
Plašāk par sociālās apdrošināšanas veidiem un Darba likuma piemērošanu lasiet žurnālā Bilance.
