Stājoties spēkā jaunam Publisko iepirkumu likumam, no 1. marta brīvība apstrīdēt iepirkumu rezultātus tiek ierobežota, kas, neapšaubāmi, samazinās iepirkumu apstrīdēšanas skaitu, uzskata Māris Brizgo, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex zvērināts advokāts. Līdz ar to arī samazināsies Iepirkumu uzraudzības biroja noslodze, izskatot apstrīdēšanas iesniegumus.
Turpmāk par jebkuru tāda iesnieguma iesniegšanu, ar kuru tiek apstrīdēta pasūtītāja vai tā iepirkumu komisijas darbība, būs jāsamaksā depozīts. Samaksu varēs veikt trijos veidos: ar naudas pārskaitījumu; bankas garantiju; apdrošināšanas polisi.
Depozīts būs jāiemaksā vai jāiesniedz līdz ar iesnieguma iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā, pretējā gadījumā iesniegums tiks atstāts bez izskatīšanas.
Nepieciešams norādīt, ka depozīts nebūs jāmaksā tad, ja apstrīdētas tiks iepirkuma prasības (piemēram, nolikums vai tehniskās specifikācijas), kā arī iepirkuma procedūras pārtraukšanas apstrīdēšanas gadījumā. Tātad depozīts faktiski ir vērsts uz iepirkuma rezultātu apstrīdēšanu.
Depozītam ir paredzēta likme 0,5% no paredzamās līgumcenas, tai pašā laikā nosakot maksimālo robežu 15 000 EUR apmērā būvdarbu līgumiem un 840 EUR pakalpojumu un piegādes līgumiem. Ja līgumcena nebūs noteikta, tad par būvdarbu līguma konkursiem būs jāmaksā 3400 EUR, bet par pārējiem līgumiem – 840 EUR.
Sakarā ar minēto, visticamāk, pasūtītāji sāks biežāk būvdarbu konkursu nolikumos rakstīt prognozējamo līgumcenu, lai būtu lielāka depozīta summa un tas samazinātu risku konkursa rezultātu apstrīdēšanai.
Samaksāto vai iesniegto depozītu varēs atgūt šādos četros gadījumos:
Pirmais gadījums būs tad, ja iesniegums būs pamatots un Iesniegumu izskatīšanas komisija aizliegs slēgt iepirkuma līguma vai vispārīgo vienošanos vai tiks atcelta iepirkuma izbeigšana. Šeit ir nepieciešams norādīt uz vienu gadījumu, kad pamatota iesnieguma gadījumā pretendents/kandidāts tomēr var zaudēt iemaksāto depozītu.
Proti, Publisko iepirkumu likuma 71. panta otrās daļas 1. punkts paredz iespēju, ka pretendenta/kandidāta iesniegums var tikt atzīts par pamatotu, bet konstatētie pārkāpumi nav bijuši pietiekami, lai aizliegtu slēgt iepirkuma līgumu. Kā piemērs varētu būt gadījums, kad pretendents ir nepamatoti izslēgts no dalības konkursā, bet attiecīgā pretendenta piedāvātā cena nav zemākā, līdz ar to tam nav izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības.
Tomēr pretendents personīgu apsvērumu dēļ vēlas panākt, lai nepareizais pasūtītāja lēmums par tā izslēgšanu tiktu atcelts, tai pašā laikā nevēloties, lai tiktu apturēta iepirkuma procedūra. Līdz šim, iesniedzot jebkādu iesniegumu par pārkāpumu procedūru, pasūtītājs nedrīkst slēgt iepirkuma līgumu, kamēr Iesniegumu izskatīšanas komisija nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Līdz ar to šādi iesniegumi tiks iesniegti ārkārtīgi reti.
Otrs gadījums depozīta atmaksai būs tad, ja iesniegums tiks atstāts bez izskatīšanas. Piemēram, ja Iepirkumu uzraudzības birojs no iesnieguma satura jau redzēs, ka tas ir acīmredzami noraidāms.
Trešais gadījums būs tad, ja pasūtītājs būs novērsis pirms iesnieguma izskatīšanas un sakarā ar to iesniegums būs atsaukts. Kā liecina prakse, šādi gadījumi noteikti nav bieži un pasūtītāji reti kad piekrīt iesniedzēja argumentiem.
Ceturtais un pēdējais gadījums, kad depozīts ir jāatgriež, ir tad, ja tiesa ar spriedumu ir uzdevusi depozītu atgriezt. Šis gadījums noteikti palielinās Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu, ar kuru iesniegumi būs atzīti par nepamatotiem, pārsūdzību Administratīvajā rajona tiesā, jo iesnieguma noraidīšanas gadījumā tas būs vienīgais veids, kā panākt depozīta atgriešanu.
Vairāk par depozītu sistēmas ieviešanu iepirkumu rezultātu apstrīdēšanas gadījumos var lasīt žurnāla Bilances Juridiskie Padomi 2017. gada februāra numurā.
