Ko ņemt vērā, ja apsver ieguldīšanu ETF?

Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs

  1. Noskaidrojam savus mērķus

Pirms sākt ieguldīt ETF, noskaidrojiet savus ieguldījumu mērķus, ieguldījumu termiņu, riska toleranci un, pats svarīgākais, pieredzi. Kā arī to, vai ETF jums tiešām ir piemērots risinājums, ja, piemēram, finanšu tirgos esat iesācējs.  Vai meklējat kapitāla pieaugumu, vēlaties pasargāt savu kapitālu no inflācijas, vai arī vēlaties  abu līdzsvaru? Cik ilgi vēlaties veidot ieguldījumus un cik aktīvi sekot līdzi virzībai finanšu tirgos?

Dažādi ETF atbilst atšķirīgiem ieguldījumu mērķiem, pieredzei, riskam un zināšanām. Ir pasīvi pārvaldīti ETF un ir arī aktīvi pārvaldīti ETF. Piemēram, kā LifeStrategy ETF pārvaldniekam Vanguard, kur ir portfeļi ar 20%, 60%, 80% akciju īpatsvaru un pārējā daļa sastāv no obligācijām. Vanguard ir arī pasīvi pārvaldīti ETF, kas cenšas atspoguļot S&P500 indeksu un tā darbību. Pastāv izejvielu ETF, kas seko fizisko izejvielu, piemēram, zelta, naftas vai lauksaimniecības produktu, sniegumam.

ETF ir daudz un dažādi, tāpēc, pirms lekt iekšā milzīgajā piedāvājumā, visu iepriekšminēto kritēriju sākotnējā izvērtēšana ir pats pirmais un būtiskākais solis.

  1. Izpētām komisijas maksas

Pirms ieguldījumu uzsākšanas katram atbildīgam ieguldītājam būtu jāizpēta visas saistošās komisijas maksas. Izpētiet komisiju, ko maksāsiet par ETF daļu pirkšanu/ pārdošanu bankā vai ieguldījumu platformā. Piemēram, ja par ETF iegādi jums ir jāmaksā 0.25% (minimums 10 EUR), un, ja pirksiet konkrēto ETF par 100 EUR,  mēnesī komisijās par katru pirkumu samaksāsiet 10%. Šajā gadījumā tas nozīmētu, ka, lai veiktu ieguldījumus un maksātu mazākas komisijas, jums vajadzētu domāt par lielāku summu, piemēram, 1000 EUR, no kuriem attiecīgi tas jau būtu 1% komisijas maksās.

Otra lieta, ko obligāti vajag izpētīt: cik izmaksā jūsu ETF turēšana pie konkrētās bankas vai brokera. Ja plānojat turēt sava ETF daļas vairākus gadus vai pat gadu desmitus, ir svarīgi saprast, cik jums nāksies maksāt par ETF glabāšanu.

Nākamais, ko obligāti vajag izpētīt, ir paša ETF pastāvīgas izmaksas (ongoing costs), ko ietur konkrēta fonda pārvaldnieks.  Paņemsim šādu vienkāršu piemēru: pasīvi pārvaldītajam ETF indekss, kuram tas seko līdzi, gada laikā ir pieaudzis par +10,25%, un pats ETF arī pēc idejas ir pieaudzis par tiem pašiem +10,25%. Bet tā kā ir arī pastāvīgas izmaksas, ko ietur fonda pārvaldnieks, tad reāla atdēvē ir tikai +10%. Vairāku gadu laikā šādas izmaksas var pārvērsties par diezgan prāvu summu, kas tiek samaksāta ETF pārvaldniekam.

  1. Izpēti, kas ir lācītim vēderā

Izpēti, vai konkrēto ETF vispār var iegādāties

Saskaņā ar MiFID direktīvas definīciju privātiem klientiem, kas nav ieguvuši profesionāla klienta statusu, saistībā ar Eiropas Savienības regulas Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem (PRIIPs), sākot ar 2018. gada 1. janvāri nav iespējams iegādāties atsevišķu biržā tirgoto fondu (ETF) un ieguldījumu fondu (non-UCITS funds) daļas, ja tiem nav pieejams pamatinformācijas dokuments (KID: Key Information Document). Tāpēc, pirms izvēlēties ETF, vajag papētīt, vai konkrētajam ETF šāds dokuments ir pieejams. Jā šādā dokumenta nav, tad privātam klientam konkrēta ETF iegāde nebūs iespējama. Pārsvarā Eiropas valstu biržās tirgotajiem ETF KID ir pieejami, savukārt citu valstu biržās (piemēram, ASV) tirgotajiem ETF šie KID ir reti izveidoti un pieejami.

Indekss un ETF pārvaldība

Nākamais obligātais solis ir izpētīt, kādu indeksu jums interesējošais ETF atspoguļo, piemēram, MSCI World, S&P500 vai Dow Jones, kā arī - vai šis indekss jūsu ieguldījumu stratēģijai ir atbilstošs. Piemēram, MSCI World sastāv no 1500+ dažādu nozaru uzņēmumiem no visas pasaules, bet S&P500 sastāvā tikai no 500 dažādu nozaru ASV uzņēmumiem.

Nākamais, ko vajag izpētīt: vai ETF ir pasīvi pārvaldīts un cenšas maksimāli replicēt konkrēto indeksu, vai arī ETF ir aktīvi pārvaldīts un cenšas indeksu pārspēt. Svarīgi ir arī apskatīties, cik ir ieteicamais ieguldījumu termiņš, ko ETF pārvaldnieks ir noteicis.

Vēl der papētīt, vai ETF pārvaldes stratēģijā ietilpst kādi atvasinātie finanšu instrumenti, piemēram, nākotnes līgumi (futures), opcijas (options) utt. Ja zem ETF ir kāds no atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tad šis ETF  var tikt klasificēts kā sarežģīts un investoram bez pieredzes konkrētajos instrumentos var būt neatbilstošs vai pārāk riskants.

Valūtas risks

Ieguldot tirgos, kuros ir cita valūta, piemēram, ASV dolārs (USD), ir jānoskaidro, vai ETF ir hedžēts jeb nodrošinās pret valūtas svārstībām. Jo, piemēram, ja indeksa vērtība pieaug par 10%, bet USD vērtība nokrītas par 15%, tas jūsu gadījumā nestu -5% zaudējumus. Protams, var arī gadīties, ka pieaug gan USD vērtība pret EUR, gan pats indekss, tad šāda gadījumā jūsu kopēja peļņa ir lielāka. Jebkurā gadījumā, pirms veikt ieguldījumu, ir jāizpēta un jāapdomā, vai esat gatavs uzņemties arī valūtas risku.

Citi riski

Kādi ir citi riski konkrētajam ETF, piemēram, vai nav likviditātes risks? To var izdarīt, izpētot tirdzniecības apjomus (trading volume), tirgus dziļumu (market depth) vai bid-ask starpību. Ja ETF nav pārāk pieprasīts, var rasties grūtības ETF vienības pārdot. Vērts arī pārbaudīt, kā tiek glabāti ETF aktīvi un kas notiek, ja ETF pārvaldnieks bankrotē. Kā arī citus saistošos riskus, kas ir aprakstīti ETF dokumentos.

Kā notiek ar dividendēm?

Vai ETF izmaksā dividendes vai arī reinvestē tās atpakaļ? Ja jūsu mērķis ir gūt papildu peļņu arī no dividendēm, tad jums būtu jāmeklē atbilstoša ETF klase: distributing, ja vēlaties saņemt dividendes, vai arī accumulating, ja vēlaties, lai dividendes tiek reinvestētas. Ja tomēr izvēlaties par labu ETF, kas izmaksā dividendes, tad papildus jārēķinās,  ka izmaksas brīdī Latvijā nodokli neviens neietur un Latvijā nodoklis ir jāmaksā arī tad, ja ārvalstī kāds nodoklis jau ir maksāts. Izņēmums varētu būt, ja ir pieejams nodokļu administrācijas apliecināts dokuments no tās valsts, kurā attiecīgais nodoklis ir ieturēts, taču, vai tas tiks akceptēts, vajag skaidrot Valsts ieņēmumu dienestā.

Visu šo augstāk aprakstīto informāciju var meklēt ETF pārvaldnieka mājas lapā, fonda prospektos (prospectus) un pamatinformācijas dokumentos (KID: Key Information Document).

  1. Iepazīsties ar ordera tipiem un biržas darba laiku

Diezgan būtiski zināt, kas ir limita cenas orderis (limit order) un kas tirgus cenas orderis (market order), kā arī, kurā biržā ETF tirgojas, jo tas lielā mērā ietekmēs to, kad jūs varēsiet pirkt vai pārdot konkrēto ETF, savukārt ordera tipi noteiks to, kā jūs konkrēto ETF pērkat.

Uzdevums par limita cenu nozīmē, ka jums jānosaka augstākā cena par vienu ETF vienību, kādu esat gatavs maksāt pirkšanas gadījumā, un zemākā cena par vienu ETF vienību, kādu esat gatavs saņemt ETF pārdošanas gadījumā. Uzdevums par tirgus cenu nozīmē, ka jūs iesniedzat uzdevumu pirkt vai pārdot norādīto ETF vienību skaitu par tajā brīdī pieejamo tirgus cenu. Jāņem arī vērā, ka pie tirgus cenas banka vai brokeris pirkšanas gadījumā var rezervēt par 10-15% lielāku summu nekā indikatīvā darījuma vērtība, lai varētu nodrošināt darījuma izpildi gadījumā, ja tirgū vai konkrētajam ETF ir lielas svārstības.

To, kurā birža konkrētais ETF tirgojas, var parasti noskaidrot ETF prospektā, ETF pārvaldnieka mājas lapa, vai arī atsevišķos gadījumos jūsu bankas vai ieguldījumu platformā.