Atpūta

Vai mobilo telefonu kameras apdraud fotoaparātu nākotni?

Ar katru jaunu mobilo telefonu paaudzi uzlabojas tajos iebūvēto fotokameru iespējas.

Palielinās attēlu kvalitāte, pievienojas jaunas funkcijas un paplašinās iespēju diapazons. Ikviens, kuram kabatā ir moderna sakaru ierīce, var uzņemt labas kvalitātes attēlus. Vai tas nozīmē, ka tradicionālajai fototehnikai pienācis norieta laiks un tās kļūs tikai par profesionālu fotogrāfu darbarīku?

Kameras telefonos – ideālas interneta vajadzībām

Mūsu eksperti – fotostudijas Master Foto vadītājs Mihails Makarovs un studijas eksperts Mārtiņš Vanags, kurš ikdienā pasniedz fotokursus gan iesācējiem, gan arī profesionāļiem.

Kameras kļūst aizvien labākas, un ar tām iespējams iegūt kvalitatīvus attēlus, ko izvietot sociālajos tīklos. Vienlaikus arī fototehnikas tirgotāji šobrīd piedāvā tik plašu spektru gan cenas, gan kvalitātes ziņā kā vēl nekad iepriekš. Cilvēki, kas grib iegādāties fotoaparātu, ir tie, kas vēlas spert soli nākamajā līmenī. M. Vanags uzskata, ka lielākie trūkumi mobilo telefonu fotogrāfijām ir tas, ka pietrūkst pēcapstrādes un drukas iespēju. Tās ir domātas, lai dalītos ar citiem piedzīvotajā, nevis radītu kvalitatīvu izdrukājamu attēlu. Tas gan nenozīmē, ka visi, kas iegādājas fotokameras, uzreiz metas drukāt visas savas fotogrāfijas, bet viņi vēlas apziņu, ka tās ir pietiekami labas, lai tad, ja šāda vēlme būtu, varētu to darīt. Eksperts uzsver, ka tieši šis arguments ir viens no populārākajiem, runājot ar klientiem.

Acis svarīgākas par ausīm

Komentējot mobilo telefonu ražotāju aktīvo mārketingu un investīcijas fotokamerās, Mihails Makarovs joko, ka droši vien redzes nervs cilvēkam spēlē būtiskāku lomu nekā dzirdes, jo visi ražotāju centieni pārdot labāku skaņu nav nesuši gaidītos rezultātus, lai gan telefonu izmanto arī kā mūzikas un video atskaņošanas ierīci. Tomēr tieši fotokameru iespējas ir kļuvis par vienu no galvenajiem cīņas laukiem šajā tirgū. Liela loma tajā, protams, ir sociālajiem tīkliem, jo skaistas fotogrāfijas pievērš lielāku uzmanību.

Runājot par mobilo telefonu ietekmi uz tradicionālās fototehnikas tirgu, eksperts atzīst, ka tie ir mazinājuši fotoaparāta lomu notikumu dokumentēšanā. Līdzīgi kā savulaik fotoaparāts izmainīja gleznotāju funkcijas. Senos laikos ikvienā nozīmīgā notikumā klātesošs bija cilvēks ar krāsām un audeklu, kas fiksēja notikumu, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm, savukārt, parādoties fotoaparātiem, kas to pašu paveica ātrāk un vienkāršāk, šī funkcija māksliniekiem atkrita, un viņi varēja pievērsties radošajiem meklējumiem, kā rezultātā radās daudzi glezniecības virzieni, kuros attēls ir mākslinieka iztēles auglis, nevis konkrētas vietas vai cilvēka attēlojums. Līdzīgi notiek šobrīd – notikumus nepārtraukti dokumentē miljoniem mobilo telefonu, savukārt fotogrāfs ar fotoaparātu var radīt mākslas darbus, zīmēt ar gaismu un ēnām, strādāt ar modeļiem.

Ziepju trauki ir pagātne

Runājot par mobilās fotografēšanas ietekmi un fototehnikas piedāvājumu, abi eksperti atzīst, ka no tirgus pilnībā pazuduši tā sauktie ziepju trauki – vienkāršākās kameras ar vienu pogu un zemas kvalitātes attēlu. Tādus šobrīd vairs nepiedāvā neviens ražotājs. Vienkāršākie aparāti ir pieejami ar izbīdāmiem objektīviem vai, piemēram, īpaši zemūdens fotografēšanai uzbūvētas ūdensdrošas kameras. Tāpat būtiski samazinājies to pircēju skaits, kas iegādājas spoguļkameru, lai reizi gadā iemūžinātu atvaļinājumu vai ģimenes laimīgākos mirkļus. Šiem mērķiem pilnīgi pietiek ar mobilā telefona kameru.

Aktuālās tendences fototehnikas ražotāju tirgū

Mihails Makarovs atklāj, ka ir vairāki fototehnikas ražotāji, kas konkurē savā starpā par vietu zem saules, bet katrs cenšas aizņemt savu īpašo nišu. Piemēram, Sony, kas fotokameru tirgū ienācis no videokameru tirgus, izmanto savas zināšanas šajā jomā un pretendē uz augstākās kvalitātes produktiem, attiecīgi arī cenu piedāvājot visaugstāko. Japāņu milzi varot salīdzināt ar Apple, kurš arī norobežojas no citiem tirgus dalībniekiem un dzīvo savā noslēgtajā vidē, kas nav savienojama ar citu ražotāju izstrādājumiem. Pozīcijas tirgū zaudē Nikon, kas, lai gan piedāvā labas kvalitātes produkciju, tomēr nespēj konkurēt mārketinga jomā un pārāk vēlu ievieš jaunākās tehnoloģijas. Lai arī joprojām šai tehnikai netrūkst uzticamu lietotāju, kopējās tendences fototehnikas klasiķiem ir bēdīgas. Tomēr šī zīmola fanus varam nomierināt – cita klasiķa Pentax, kurš nu jau ir gluži vai muzeju eksponāts, liktenis Nikon gluži nedraud, un tas ir tieši iespaidīgā lojālo lietotāju skaita dēļ. Nikon mūžīgā konkurenta Canon pozīcijas joprojām ir stabilas, pateicoties veiksmīgam nelielo spoguļkameru segmentam, plašajam piedāvājumam vidējā cenu grupā, kā arī lieliskajam servisa tīklam visā pasaulē. Braši turas arī Fudji, kas ar pievilcīgu cenas un kvalitātes attiecību spēj nodrošināt sev pietiekami lielu tirgus daļu. Savukārt Olympus pozīcijas kļūst aizvien vājākas.

Kopējās tendences – daudz vairāk elektronikas, daudz augstāks ISO, kas ļauj, piemēram, labāk fotografēt tumsā, visiem jaunākajiem modeļiem ir iebūvēti Wi-Fi un Bluetooth savienojumi, kas palīdz fotogrāfijas ātri nogādāt tīmeklī un lieti noder fotožurnālistiem vai vienkārši, lai noglabātu fotogrāfijas datorā bez vadu palīdzības. Jaunākās kameras aizvien labāk un labāk prot saprast cilvēka vēlmes un automātiskajā režīmā radīt perfektus attēlus bez cilvēka starpniecības. Abi eksperti ir vienisprātis, ka šobrīd mēs varam runāt par viedfotoaparātiem, gluži tāpat kā lietojam jēdzienu – viedtelefoni.

Kas pērk fotoaparātus?

No līdz šim sacītā varētu izlobīt, ka fototehnikas pircēji lielākoties ir profesionāli fotogrāfi – kāzu, mediju, mākslas vai reklāmas fotogrāfi, tomēr izrādās, ka realitāte ir pavisam cita. Mārtiņš atklāj, ka lielākā daļa fototehnikas pircēju ir zelta vidusšķira, kas var atļauties dārgu hobiju un vēlas iegādāties labu tehniku, lai svētdienās fotografētu putnus vai dabas ainavas. Šis pircējs regulāri atgriežas veikalā un iegādājas aizvien jaunas ierīces, kas viņu būtiski atšķir, piemēram, no kāzu fotogrāfiem, kuri nopērk kameru, divus objektīvus un vairākus gadus ar tiem strādā, līdz brīdim, kad vajag jaunu tehniku. Šādi turīgie amatieri gadā savam hobijam iztērē ap 5−10 tūkstošiem eiro.

Kādu tehniku izvēlēties?

Eksperti iesaka pirms tehnikas iegādāšanās savākt iespējami plašāku informāciju, nevis uzticēties vienam viedoklim. Ja kādam ir negatīva pieredze ar kādas konkrētas firmas tehniku, viņš uzskatīs, ka arī viss cits, ko šis zīmols piedāvā, nekam neder, bet tas, protams, var būt maldīgs priekšstats. Gluži tāpat kā viens veiksmes stāsts nenozīmē, ka visa pārējā šī zīmola tehnika ir nevainojama. Tā kā šis pirkums, visticamāk, nebūs lēts, ieteicams aplūkot vairākus YouTube apskatus, lasīt informāciju specializētajos tehnikas apskatu portālos un prasīt viedokli ekspertiem, kuri noteikti piemeklēs konkrētajam cilvēkam piemērotāko tehniku. Galu galā, fotoaparāts, kas maksās dažus simtus, visticamāk, sniegs labāku rezultātu nekā tūkstoš eiro vērts telefons. Iespējams, ir vērts apsvērt domu – iegādāties vidējas klases fotoaparātu, bet ietaupīt, pērkot telefonu ar visjaudīgāko kameru.