Swedbank klientu noguldījumi, par ko tiek maksāti procenti, sasnieguši miljardu eiro

Patlaban Swedbank privātpersonu noguldījumi jau sasnieguši miljardu eiro un par tiem klienti saņem procentu maksājumu no bankas.

62% no šiem noguldījumiem ir uzkrāti krājrīkā, no kura naudu ir iespējams izņemt jebkurā brīdī, savukārt 38% noguldīti klasiskajos termiņdepozītos.

Bankas dati liecina par strauju noguldījumu apjoma un jaunu līgumu pieaugumu šā gada laikā, jo klienti aktīvi izmanto augošo noguldījumu likmju pieaugumu. Patlaban termiņdepozīta gada likme Swedbank veido jau 4%, savukārt Swedbank krājrīkā klienti saņem 2,5% gadā par naudu, kuru vienlaikus var jebkurā brīdī papildināt vai izņemt bez pieteikšanas vai komisijas maksas kā no parastā norēķinu konta.

Krājrīka konts ir katram piektajam Swedbank aktīvajam klientam, tajā noguldīto līdzekļu summa jau pārsniedz pusmiljardu eiro. Piemēram, septembrī ik nedēļu tiek vidēji noslēgti ap 800 jauni krājrīka līgumi. Kopš janvāra, kad pirmo reizi tika palielināta procentu likme krājrīkam, jauno privātpersonu līgumu skaits 8 mēnešos, salīdzinot ar šo periodu pērn, pieaudzis vairāk nekā uz pusi. Krājrīks ir Swedbank piedāvātais uzkrājumu rīks, no kura klients naudu var izņemt jebkurā brīdī bez pieteikšanas vai komisijas maksas, vienlaikus kopš gada sākuma pelnot procentus par tajā izvietoto naudu – par katru dienu, kad nauda atrodas krājrīka kontā.

Arī privātpersonu termiņdepozītu apjoms Swedbank šī gada pirmajos 8 mēnešos ir pieaudzis - vairāk nekā 4 reizes, sasniedzot 323 miljonus eiro, kas ir ļoti spēcīgs rādītājs, salīdzinot ar citu gadu dinamiku. Vairāk nekā puse klientu izvēlas noguldīt līdzekļus uz viena gada periodu.

“Uzkrājumu straujāka veidošana ir laba ziņa ne tikai tāpēc, ka klientiem ir iespēja nopelnīt papildu procentus. Tas ir arī būtisks ieguvums gan cilvēku, gan sabiedrības kopējai finanšu veselībai, jo tieši “drošības spilvena” trūkums ir viens no lielākajiem riskiem lielai sabiedrības daļai, kā rāda šā gada Swedbank Finanšu veselības indekss. Indeksa mērījums gada sākumā rādīja, ka pienācīgs “finanšu drošības spilvens” ir tikai 19% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā un Lietuvā tāds ir 35% un 29%. Augsto likmju laikmets dod iespēju ne tikai uzkrāt drošības spilvenam, bet arī likt šim uzkrājumam papildus nopelnīt, izmantojot krājrīku vai depozītu,” saka Karīna Kulberga, Swedbank Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja.