Kas ir dabas kapitāls?

Ikviens uzņēmums savā darbībā izmanto piecus kapitāla veidus, lai ražotu produktus vai sniegtu pakalpojumus. 

• Ilgtspējīgs uzņēmums saglabās un, ja iespējams, uzlabos šos uzņēmuma darbībai būtiskos resursus, nevis tos tikai tērēs vai degradēs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par pieciem kapitāla veidiem, klikšķiniet šeit.  

Dabas kapitāls ir jebkurš enerģijas un materiālu krājums vai plūsma, ko izmanto preču un pakalpojumu ražošanā. Tas ietver:

• resursus — atjaunojamos un neatjaunojamos izejmateriālus;
• piesaistītājus — tie absorbē, neitralizē vai pārstrādā atkritumvielas, piemēram, ezeri, mitrāji un kūdras purvi;
• dabas procesus — piemēram, klimata vai temperatūras regulēšana, pasaules ūdens cikls utt.

Uzņēmumu atkarība no dabas resursiem

Visi uzņēmumi gan tiešā, gan pastarpinātā veidā ir atkarīgi no dabas kapitāla un apkārtējās ekosistēmas, vides un procesiem.

Arī pakalpojumu sniedzējiem var būt netieša, taču ne mazāk nozīmīga atkarība no dabas kapitāla. Piemēram, lauksaimniecība ir atkarīga no apputeksnētājiem, savukārt tūrisma nozarē bez ūdens un dabas pieejamības daudzi tūrisma objekti vienkārši neeksistētu. Šādiem uzņēmumiem ar dabas kapitālu saistītie riski un iespējas galvenokārt izpaužas attiecībās ar piegādātājiem un klientiem.

Zemes resursu pārtēriņa diena (Earth Overshoot Day)

Resursu patēriņš visās valstīs nenotiek vienādā tempā. Valstis ar lielākiem ienākumiem un augstāku labklājības līmeni patērē vairāk resursu. Patiesībā 20% pasaules bagātāko iedzīvotāju patērē 75% pasaules resursu, savukārt 20% pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju patērē tikai 1,5% pasaules resursu.

Lai ražotu preces un absorbētu radītos atkritumus, pasaules iedzīvotāji šobrīd izmanto resursus, kas ir līdzvērtīgi apmēram 1,75 planētām Zeme. Uzskatāmākai patēriņa ilustrācijai iedomāsimies, ka mums ir noteikts ikgadējs resursu limits. Ar mūsu pašreizējiem patēriņa ieradumiem mums ar šiem resursiem pietiktu līdz šī gada 29. jūlijam. Pēc tam viss tiek tērēts uz parāda.  Šādā tempā mēs pārsniedzam dabas spēju atjaunot resursus un piesaistīt CO₂. Dzīve uz parāda sākās 1970. gadu sākumā un kopš tā laika tendence paliek tikai straujāka.

Pētnieki arī apskatījuši, kad pienāktu Zemes resursu pārtēriņa diena, ja visu pasaules iedzīvotāju patēriņa paradumi līdzinātos kādai konkrētai valstij. Tā, piemēram, ja visi izmanto resursus kā mēs to darām Latvijā, tad šobrīd jau dzīvojam uz parāda, jo Zemes resursu pārtēriņa diena 2022. gadā pienāca 1. aprīlī.

• Šeit varat uzzināt dažādu valstu pārtēriņa dienas datumu.

Kā uzņēmumi ietekmē dabas kapitālu?

Tieša ietekme uz dabas kapitālu veidojas uzņēmuma ikdienas darbības rezultātā, bet netieša - izmantojot preces un pakalpojumus. Ietekme veidojas jebkurā vērtību ķēdes posmā, proti:

• izejmateriālu ieguvē;
• apstrādē;
• gala produkta ražošanā;
• piegādes procesa laikā;
• produkta izmantošana laikā;
• pārstrādē.

Taču uzņēmumi var arī pozitīvi ietekmēt dabas kapitālu. Piemēram, ieguldījumi dabas objektu atjaunošanā, piemēram, atjaunojot dabiskās pļavas, tādā veidā saglabājot vietējās vērtīgās sugas, savukārt, ražošanas ūdens filtrēšana un apstrāde uzlabo ūdens kvalitāti.

Bieži ietekmes jomas mēdz būt savstarpēji saistītas. Piemēram, klimata pārmaiņas noteiktos reģionos izraisa sausumu, kas maina dabiskās augu un dzīvnieku dzīvesvietas, kā rezultātā izmirst augu vai dzīvnieku sugas.

Vides pēda

Uzņēmumi un to saimnieciskā darbība rada zināmu nospiedumu, ko ir iespējams izmērīt.

Vides pēda, ko mēdz dēvēt arī par ekoloģisko pēdu, ir kvantitatīvi rādītāji, kas atspoguļo patērētos dabas resursus. Mēģinot vienkāršot, no vienas puses, tas ir vides (piemēram, zemes vai ūdens) daudzums, kas ir nepieciešams, lai saražotu mūsu patēriņam nepieciešamās preces un pakalpojumus. Bet no otras puses, mūsu patēriņa rezultātā radītie atkritumi. Vides pēdas definīciju uzskatāmi skaidro šis video.

Dzīves cikla novērtējums (LCA)

Ietekmi uz vidi parasti mēra ar dzīves cikla novērtējuma (LCA) metodoloģiju. Ietekme tieknovērtēta produkta vai pakalpojuma pilnā aprites ciklā. Attēls zemāk attēlo produkta dzīves cikla posmus, kurus būtiski ņemt vērā novērtējot produkta ietekmi uz vidi. 

Bioloģiskā daudzveidība un uzņēmējdarbība

Šodien viena no lielākajām vides problēmām pasaulē ir bioloģiskās daudzveidības strauja samazināšanās, apdraudot pārtikas sistēmas, saldūdens un tīra gaisa pieejamību, kā arī dzīvesvietas nodrošinājumu un cilvēces labklājību. Zinātne norāda par miljons sugu izzušanas iespējamību turpmākās desmitgadēs.

Uzņēmējdarbības ietekme uz bioloģisko daudzveidību var būt tieša vai netieša, piemēram, pārmērīga resursu izmantošana, biotopu zudums vai atjaunošana, ekosistēmu sadrumstalotība vai degradācija, piesārņojums, eksotisku sugu ieviešana vai ieguldījums klimata pārmaiņās. 

Video tapis sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu.

• Lai lejupielādētu video izmantoto prezentāciju, klikšķiniet šeit.

Kā pārdomāt sava uzņēmuma darbību?

Mums ikdienā ir jāpārdomā kā izmantojam dabas resursus — gan individuāli, gan uzņēmuma ietvaros. Nākamās desmitgades izaicinājums ir izveidot jauna veida ekonomiku un uzņēmējdarbības pamatus, kas pilnībā ņemtu vērā dabas nozīmi mūsu labklājības veidošanā un atzītu nepieciešamība ieguldīt dabas kapitāla saglabāšanā un atjaunošanā.

• Kā uzņēmumi var saudzēt un atjaunot dabas kapitālu? Skati šajā PDF materiālā!

Uzņēmuma vides ietekmes jomā šobrīd  liela uzmanība tiek veltīta klimata ietekmes apzināšanai un mazināšanai.